Cilvēki kopš seniem laikiem ir gājuši pirtī dažādu motīvu vadīti: * reliģisku;
* dziedniecisku;
* mazgāšanās;
* atpūtas;
* sociālu.
Pirts kā procedūra ir ķermeņa pakļaušana augstai temperatūtai ar mērķi izsaukt svīšanu. Ar sviedriem no organsima tiek izvadītas nevajadzīgas vielas. Karstums kalpo arī kā muskuļus atslābinošs un muskuļu sāpes remdējošs līdzeklis.
Atmosfēras stāvokli raksturo temperatūra un relatīvais mitrums. Mitrums ir mainīgs, no 0 - 100%. Gaisa temperatūra dažādās pirtīs mainās no 30 – 150° C.
Šajā lielumu diapazonā nosacīti var sadalīt pirtis:
* Sausā gaisa pirts – temp. 90 – 110° C, mitrums 5% – 10%; praktizē arī – temp. 120 – 140° C, mitrums 5% – 10%;
* Mitrā gaisa pirts - temp. 75 – 90° C, mitrums 20 – 35%;
* Tvaika pirts - temp. 45 – 65° C, mitrums 40% – 65%; praktizē arī – temp. 65° C, mitrums 65%; praktizē arī – temp. 70° C, mitrums 65%;
* Tvaika (ūdens) pirts - temp. 40 – 45° C, mitrums 100%;
Uzskata, ka mitrās un ūdens pirtis (piem., japāņu pirtis) mazāk efektīvi atjauno darbaspējas. Organisma termoregulācijas sistēma dažādi reaģē atkarībā no gaisa mitruma. Sauss gaiss atvieglo mitruma iztvaikošanu no ādas virskārtas, elpošanas ceļiem un plaušām, mazāk intensīvi sakarsē audus, neizmainās gāzu apmaiņa plaušās, kopumā ņemot, atvieglo termoregulācijas procesus, un vieglāk ir izturams karstums.
Pretēja ir mitra gaisa iedarbība. Tomēr nevar teikt, ka tvaika pirts nebūtu vēlama cilvēka organismam. Tai ir lieliska higiēniska iedarbība, norūdīšanās iespējas. Sausās pirtis ieteicamas mazāk norūdītiem cilvēkiem, kā arī atveseļošanās periodā, gados vecākiem cilvēkiem, sportistiem, lai atjaunotu spēku pēc fiziskas pārslodzes, kā arī notievēšanai.
http://www.pirtslietas.lv/web/
